svētdiena, 2013. gada 17. marts

Aizsargājošais mīksto mantu skapis

Jau pirms kāda laika man palūdza vai nevaru uzšūt mantu kabatiņas, lai noslēptu radiatorus un amortizētu sitienu, gadījumā, ja mazie tajā ieskrien. Tagad tika palūgts, vai nevar uzšūt vēl vienu, jo izrādās, pirmkārt - mantas ir savairojušās un otrkārt tomēr garākie bērni pamanās ieskriet ar galvu palodzē.
Tā no dažādiem atgriezumiem tapa vēl viens mīksto mantu skapis un tagad visas palodzes garumā ir smuki sakārtotas mantiņas un labākais ka bērni paši viņas labprāt kārto un saliek pa mājiņām.
Un ja nu kādam interesē kā: 
1. Izdomājam pamatu un piegriežam. 
2. Izdomājam kāda lieluma kabatas būs un piegriežam, ņemot vērā, ka apakšmala šūsies pie pamata, bet augšējā malā tiks atšūta maliņa un ievērta gumija. Tās kabatiņas taisa garākas nekā pamatu par 25-50%, atkarībā no tā, cik lielu papildus apjomu vēlas (ja piegriezīs tāda pat garuma kā pamats, tad neko lielāku nevarēs ielikt. 
3. Tā izskatījās manas sagatavotās kabatas ar jau uzšūtām aplikācijām. 
4. Pēc tam šīm "strēmelēm" nošuvu augšējo malu izveidojot tunelīti, kur pēc tam ievērt gumiju. 
5. Piešuvu strēmeles pie pamata, apakšmalā ik pa noteiktam attāluma veidojot ieloces.
6. Pēc tam piešuvu sānu malas un ik pēc noteikta attāluma, ņemot vērā ieloču izvietojumu (lai būtu apmēram kabatas vidū), nošuvu atdalošas līnijas (katras kabatas sānu robežas). 
7. Un pašās beigās ievēru gumiju augšējā malā. 
8. Lai ērtāk piestiprināt pie palodzes, uztaisīju pāris cilpiņas, kur gumijā ievēru tos riņķus ko liek zem skrūvēm (krieviski sauktus par šaibiņām, latvisko nosaukumu nezinu). 
Un tāds sanāca rezultāts. 
Tagad var droši skraidīt pa istabu un nekas sāpīgs nenotiek, jo pirmkārt ir redzams, kur ir mala un pat ja ieskrien, tad ieskrien nevis čuguna radiatorā (kas garantē pamatīgu punu un zilumu), bet mīkstās mantās. 


pirmdiena, 2013. gada 4. marts

Legingiem ir piekrišana

Kad ieliku blogā bildīti ar saviem legingiem, pavisam drīz saņēmu sajūsmas pilnu vēstuli no māsas ar vēlmi pēc tādiem legingiem... Par laimi Abakhanā vēl bija šis audums un tapa vēl vieni legingi, tikai priekš garākām kājām...
Tā kā legingus griezu tā, lai taureņu rindas būtu uz abām kājām, sanāca tā, ka palika diezgan daudz atgriezumos, tā nu tapa arī divi topiņi (lai arī ir stiķēti no gabaliem, bet tā kā ir tik raibi, tad neuzkrītoši).
Protams, ka kopā vilkt nevar (pārāk jau nu raibi, bet ja otra daļa ir melna, tad super). Tā nu mums ar māsu tagad vienādi "outfiti" , gandrīz kā bērnībā, tikai viņas taureņi mīt UK, manējie LV :) 
Un te mana laimīgā māsa ;)