ceturtdiena, 2013. gada 21. februāris

Man nepatīk legingi, bet šie ir mani mīļākie

Vienu dienu iemaldījos Abakhan (nu ne jau pavisam netīšām, man vajadzēja nopirkt kādu gabaliņu raiba koša auduma, ko piekombinēt vecām džinsām, lai varētu radīt vasaras brīvā laika somu) un ieraudzīju burvīgu likras audumu ar puķēm un tauriņiem. Bet es noturējos un viņu nenopirku.
Nākamā dienā, tomēr mani nelika mierā tas audums un par viņu domāju, tad aprunājos ar gudru cilvēku un secinājām, ka no likras var šūt tikai legingus (sākumā domāju par kleitu, bet sanāks baigi svīst) un tā nolēmu - būs man legingi, lai gan man nepatīk legingi un nekad tādus neesmu pirkusi un nepirkšu, bet nu no šī auduma man vajag :D
Un tā, jau tajā pašā vakarā ņēmu mērlenti, zīmuli un papīru, un atbilstoši kursu pierakstiem taisīju piegrieztni - sākumā no nulles uzkonstruēju pamatpiegrieztni, salīdzināju ar nodarbībās veidoto (atbilst), pēc tam samazināju ar 0.75 koeficentu, saliku kopā pa sānu vīli, noņēmu no brīvajiem sāniem un aiziet...pie auduma un šķērēm. Biju pārsteigta, cik ātri to var realizēt - ar overloku sašūt legingus var 20 minūtēs ;) Labi, ka man nepatīk legingi, jo ja patiktu, tad ātri vien manā skapī būtu vesels lērums ar šīem...

P.S. Nevaru sagaidīt, kad sāksies pavasaris, lai varu savus taureņus vest ielās :D

Mana apņemšanās un kādi rezultāti...

Šo gadu sāku ar uzstādījumu, ka noteikti jāizdara viss, ko ieplānoju un neatlikt lietas, bet pierakstīt tās un izdarīt uzreiz, kā ir tāda iespēja, jo gadu mijā secināju, ka ir tik daudz lietas, ko vajadzēja izdarīt, bet kaut kā nesanāca - jo nebija jaut tik degošas.
Tā nu sastādīju sarakstu, ar lietām, kuras jāizdara un sāku to realizēt, un pati biju pārsteigta, kā tas strādā - izrādās, ja tad, kad ir brīvs laiks nefantazē par lietām, bet ieskatās sarakstā un dara - var izdarīt ļoti daudz...
Šajā sarakstā bija arī pāris rokdarbi, gan lielāki, gan mazāki un arī šis saraksts strauji sarūk.

1) Drauga mīļākajam džemperim iedvesu otro elpu - uzšujot elkoņa ielāpus, jo bija jau izberzis caurumu (godīgi sakot sākotnēji domāju, ka tas ir vieglāk, bet nākamreiz - ja atkal vajadzēs - nemocīšos, bet atārdīšu piedurknes vīli, uzšūšu ielāpu un sašūšu piedurkni).
 2) Vienu ļoti garlaicīgu džemperi atsvaidzināju, pārveidojot to par jaku (man nepatika arī tas, ka džemperim bija tik ļoti šaurs kakla izgriezums).  Tad nu piemeklēju attiecīgu ravējslēdzi, auduma gabaliņu, ar ko apstrādāt maliņu un aiziet.., Gatavais rezultāts man tiešām patīk un tā kā rāvējslēdzis ir vairāk uz sāna, tad atverot līdz krūtīm, tā brīva maliņa tā smuki - dekoratīvi nokrīt. Un lai būtu pavisam smuki, tad iekšmalā vēl puķīte. 
3) Man mājās stāvēja pāris audumi, no kuriem zināju, ka ne sev, ne tuviniekiem neko nevajadzēs, bet ārā  mest nevarēju. Tā nu biju nolēmusi, ka izdarīšu labu darbu - tikšu vaļā no nevajadzīgiem audumiem un varbūt kādu iepriecināšu. Sašuvu bērnu gultas veļas komplektiņus un kopā ar pamatīgu kasti dažādu audumu atgriezumu aiznesu uz Otro elpu. 
Labi, ka pēc sašūšanas tomēr nolēmu izmazgāt šos gatavos komlektus, jo tam rozā puķainajam audumam nenormāli nāca nost krāsa, viņš no spilgi sārta, kļuva maigi rozīgs (pie reizes nokrāsojot arī augšēja attēlā esošo), bet labi ka tas notika pie manis, savādāk kādam būtu ļoti nepatīkams pārsteigums - ka jaunais komplekts, visu nokrāsotu rozā krāsās. Tā kā esiet uzmanīgi ar padomju laika audumiem...
4) Sarakstā bija arī punkts uzadīt sev un draugam vilnas zeķes, jo sanāk kā tai stāstā par kurpnieku un kurpēm - ka visiem citiem saadīju, bet pašiem zeķu nav. Tā nu laboju šo situāciju un tagad arī mums pašiem ir 3 pāri jaunu vilnas zeķu ;)  
5) un tad vēl citi darbiņi, no neizdarīto rokdarbu saraksta kurus nav vērts bildēt.. 

No neizdarīto darbu saraksta vēl palicis pabeigt adīt vilnas jaku (kurai dziju jau vasarā nopirku), pabeigt vienas bikses un vienus svārkus un no vienām džinsām uzšūt vasaras brīvā laika somu.... Tā ka secinājums ir viens - mazāk jāfantazē un vairāk jādara :)