sestdiena, 2013. gada 20. aprīlis

Šī bija ražīga nedēļa

Šonedēļ, iespējams dēļ saulainā laika, man beidzot atgriezās iedvesma un gandrīz katru vakaru, kaut ko nedaudz padarbojos...
Pirmkārt pieķēros puķainajai vasaras kleitai, jo tomēr tas garums man nepatika... Bet tā kā putni bija jāsaglabā, tad pacēlu vidukli uz augšu un izņēmu daļu no augšas... Izskatījās jau daudz labāk.. Pēc tam sapratu, ka tomēr pleci nesēž un jāceļ uz augšu..un vēl nolēmu, ka tomēr nevajag man garās piedurknes, bet labāk īsās rociņas.
Tā nu pārtapa šādā... izklājumā jau īsti nevar saprast, bet tagad uz auguma ir daudz labāk un pašai beidzot patīk.
Pēc tam pieķēros jau pirms kāda laika nopirktam superīgam viskozes elastāna audumam... Jau atkal mani uzrunāja apdruka. Nolēmu, ka no tā man taps krekliņš ar garām piedurknēm un ķēros pie konstruēšanas (patiesībā izmantoju kleitas piegrieztnes augšdaļu, tikai vidukļa iešuves noņēmu no sāna , krūšu iešuvi ieliku horizontāli "no paduses" un saīsināju plecus, atbilstoši labojumiem pie kleitas). 
Tad nu tapa krekliņš ar vienu meiteni priekšā un otru aizmugurē. 
Man rezultāts tik ļoti patika, ka nākamajā vakarā tapa vēl viens tāds pats (tikai ar precīzāku krūšu iešuvi, jo pirmajam kaut kā par zemu sanāca, bet tā kā krekliņš ir ar elastānu, tad par šo defektu zilajam krekliņam zinu tikai es). 
Man tik ļoti patika tā sajūta, kas ir uzvelkot krekliņu, kurš patiešām der uz auguma, kad pieķēros garderobes revīzijai... un tā no viena iepriekš pēc Burdas piegrieztnes šūta topa, kura audums man ļoti patika un viena gandrīz jauna balta Adidas sporta topiņa, tapa viens cits - kurš ir ne tikai smuks, bet arī pēc izmēriem atbilstošs. 
Šis iespējams būs mans mīļākais vasaras topiņš, ko vilkt pie baltajiem šortiem, īpaši karstās dienās :) 

pirmdiena, 2013. gada 8. aprīlis

Pēdējā laika darbiņi

Kad Elkorā bija lielās atlaides, draugs sev nopirka flīsa džemperi.. jau veikalā piedurknes likās aizdomīgas, bet nu ar tādu atlaidi nevarēja neņemt. Kad uzvilka džemperi brīvdienās, secinājām - njā.., piedurknes ir par īsu... kaut kas jādara...
Un tā kā tas bija sportam paredzēts džemperis, tad piemeklēju piemērotu audumu (augšpusē zila likra, iekšpusē plāns baltais flīss). Tā nu tapa sportiskā stila piedurknes un defekts pārtapa efektā :)
Otrā lieta, ko radīju, bija kleita vasaras vakariem, kurā pēc karstas vasaras dienas iet uz jūru vērot saulrietu. Tai bija jābūt ar garām piedurknēm, brīvi krītošai un pieklājīga garuma. Un kad ieraudzīju šo raibo audumu - sapratu, jā tiešī no šī auduma man vajag kleitu romantiskajiem vasaras vakariem.
Īstenībā kleitas garumu noteica tas putnu zīmējums... Vispār taisītu kādus 7-10 īsāku, bet tā kā man ļoti ļoti patika tas zīmējums ar putniem, tad nespēju nogriezt īsāku :D 
Šī ir pirmā kleita, kurai piegrieztni konstruēju pati, liekot lietā kursos gūtās zināšanas par pamatkonstrukiju, un vēlāk pārnesot iešuves, veidojot reljefus un paplatinot svārkus no gurnu līmeņa. Tā nu tapa augšpusē pieguļoša, bet svārku daļā brīvi pīvojoša kleita... tagad tik jāgaida vasaras siltie vakari ;)
Bet tomēr ir sajūta, ka kleitu tomēr pārtaisīšu.. kaut kā nepatīk man tas garums, būs tomēr jāmaina, tikai jāizdomā kā, lai nepazaudētu putnus... 

Un trešais - gandrīz varoņdarbs, pabeidzu adīt jaku - arī vasaras vakariem. Man pēdējā laikā patīk brūnganie  - sākot no tumšās šokolādes līdz pat bēšajiem toņiem. Tā nu nespēju pretoties kārdinājumam pret šo dziju un tapa gara, pieguļoša jaka šokolādes toņos ;)

svētdiena, 2013. gada 17. marts

Aizsargājošais mīksto mantu skapis

Jau pirms kāda laika man palūdza vai nevaru uzšūt mantu kabatiņas, lai noslēptu radiatorus un amortizētu sitienu, gadījumā, ja mazie tajā ieskrien. Tagad tika palūgts, vai nevar uzšūt vēl vienu, jo izrādās, pirmkārt - mantas ir savairojušās un otrkārt tomēr garākie bērni pamanās ieskriet ar galvu palodzē.
Tā no dažādiem atgriezumiem tapa vēl viens mīksto mantu skapis un tagad visas palodzes garumā ir smuki sakārtotas mantiņas un labākais ka bērni paši viņas labprāt kārto un saliek pa mājiņām.
Un ja nu kādam interesē kā: 
1. Izdomājam pamatu un piegriežam. 
2. Izdomājam kāda lieluma kabatas būs un piegriežam, ņemot vērā, ka apakšmala šūsies pie pamata, bet augšējā malā tiks atšūta maliņa un ievērta gumija. Tās kabatiņas taisa garākas nekā pamatu par 25-50%, atkarībā no tā, cik lielu papildus apjomu vēlas (ja piegriezīs tāda pat garuma kā pamats, tad neko lielāku nevarēs ielikt. 
3. Tā izskatījās manas sagatavotās kabatas ar jau uzšūtām aplikācijām. 
4. Pēc tam šīm "strēmelēm" nošuvu augšējo malu izveidojot tunelīti, kur pēc tam ievērt gumiju. 
5. Piešuvu strēmeles pie pamata, apakšmalā ik pa noteiktam attāluma veidojot ieloces.
6. Pēc tam piešuvu sānu malas un ik pēc noteikta attāluma, ņemot vērā ieloču izvietojumu (lai būtu apmēram kabatas vidū), nošuvu atdalošas līnijas (katras kabatas sānu robežas). 
7. Un pašās beigās ievēru gumiju augšējā malā. 
8. Lai ērtāk piestiprināt pie palodzes, uztaisīju pāris cilpiņas, kur gumijā ievēru tos riņķus ko liek zem skrūvēm (krieviski sauktus par šaibiņām, latvisko nosaukumu nezinu). 
Un tāds sanāca rezultāts. 
Tagad var droši skraidīt pa istabu un nekas sāpīgs nenotiek, jo pirmkārt ir redzams, kur ir mala un pat ja ieskrien, tad ieskrien nevis čuguna radiatorā (kas garantē pamatīgu punu un zilumu), bet mīkstās mantās. 


pirmdiena, 2013. gada 4. marts

Legingiem ir piekrišana

Kad ieliku blogā bildīti ar saviem legingiem, pavisam drīz saņēmu sajūsmas pilnu vēstuli no māsas ar vēlmi pēc tādiem legingiem... Par laimi Abakhanā vēl bija šis audums un tapa vēl vieni legingi, tikai priekš garākām kājām...
Tā kā legingus griezu tā, lai taureņu rindas būtu uz abām kājām, sanāca tā, ka palika diezgan daudz atgriezumos, tā nu tapa arī divi topiņi (lai arī ir stiķēti no gabaliem, bet tā kā ir tik raibi, tad neuzkrītoši).
Protams, ka kopā vilkt nevar (pārāk jau nu raibi, bet ja otra daļa ir melna, tad super). Tā nu mums ar māsu tagad vienādi "outfiti" , gandrīz kā bērnībā, tikai viņas taureņi mīt UK, manējie LV :) 
Un te mana laimīgā māsa ;) 

ceturtdiena, 2013. gada 21. februāris

Man nepatīk legingi, bet šie ir mani mīļākie

Vienu dienu iemaldījos Abakhan (nu ne jau pavisam netīšām, man vajadzēja nopirkt kādu gabaliņu raiba koša auduma, ko piekombinēt vecām džinsām, lai varētu radīt vasaras brīvā laika somu) un ieraudzīju burvīgu likras audumu ar puķēm un tauriņiem. Bet es noturējos un viņu nenopirku.
Nākamā dienā, tomēr mani nelika mierā tas audums un par viņu domāju, tad aprunājos ar gudru cilvēku un secinājām, ka no likras var šūt tikai legingus (sākumā domāju par kleitu, bet sanāks baigi svīst) un tā nolēmu - būs man legingi, lai gan man nepatīk legingi un nekad tādus neesmu pirkusi un nepirkšu, bet nu no šī auduma man vajag :D
Un tā, jau tajā pašā vakarā ņēmu mērlenti, zīmuli un papīru, un atbilstoši kursu pierakstiem taisīju piegrieztni - sākumā no nulles uzkonstruēju pamatpiegrieztni, salīdzināju ar nodarbībās veidoto (atbilst), pēc tam samazināju ar 0.75 koeficentu, saliku kopā pa sānu vīli, noņēmu no brīvajiem sāniem un aiziet...pie auduma un šķērēm. Biju pārsteigta, cik ātri to var realizēt - ar overloku sašūt legingus var 20 minūtēs ;) Labi, ka man nepatīk legingi, jo ja patiktu, tad ātri vien manā skapī būtu vesels lērums ar šīem...

P.S. Nevaru sagaidīt, kad sāksies pavasaris, lai varu savus taureņus vest ielās :D

Mana apņemšanās un kādi rezultāti...

Šo gadu sāku ar uzstādījumu, ka noteikti jāizdara viss, ko ieplānoju un neatlikt lietas, bet pierakstīt tās un izdarīt uzreiz, kā ir tāda iespēja, jo gadu mijā secināju, ka ir tik daudz lietas, ko vajadzēja izdarīt, bet kaut kā nesanāca - jo nebija jaut tik degošas.
Tā nu sastādīju sarakstu, ar lietām, kuras jāizdara un sāku to realizēt, un pati biju pārsteigta, kā tas strādā - izrādās, ja tad, kad ir brīvs laiks nefantazē par lietām, bet ieskatās sarakstā un dara - var izdarīt ļoti daudz...
Šajā sarakstā bija arī pāris rokdarbi, gan lielāki, gan mazāki un arī šis saraksts strauji sarūk.

1) Drauga mīļākajam džemperim iedvesu otro elpu - uzšujot elkoņa ielāpus, jo bija jau izberzis caurumu (godīgi sakot sākotnēji domāju, ka tas ir vieglāk, bet nākamreiz - ja atkal vajadzēs - nemocīšos, bet atārdīšu piedurknes vīli, uzšūšu ielāpu un sašūšu piedurkni).
 2) Vienu ļoti garlaicīgu džemperi atsvaidzināju, pārveidojot to par jaku (man nepatika arī tas, ka džemperim bija tik ļoti šaurs kakla izgriezums).  Tad nu piemeklēju attiecīgu ravējslēdzi, auduma gabaliņu, ar ko apstrādāt maliņu un aiziet.., Gatavais rezultāts man tiešām patīk un tā kā rāvējslēdzis ir vairāk uz sāna, tad atverot līdz krūtīm, tā brīva maliņa tā smuki - dekoratīvi nokrīt. Un lai būtu pavisam smuki, tad iekšmalā vēl puķīte. 
3) Man mājās stāvēja pāris audumi, no kuriem zināju, ka ne sev, ne tuviniekiem neko nevajadzēs, bet ārā  mest nevarēju. Tā nu biju nolēmusi, ka izdarīšu labu darbu - tikšu vaļā no nevajadzīgiem audumiem un varbūt kādu iepriecināšu. Sašuvu bērnu gultas veļas komplektiņus un kopā ar pamatīgu kasti dažādu audumu atgriezumu aiznesu uz Otro elpu. 
Labi, ka pēc sašūšanas tomēr nolēmu izmazgāt šos gatavos komlektus, jo tam rozā puķainajam audumam nenormāli nāca nost krāsa, viņš no spilgi sārta, kļuva maigi rozīgs (pie reizes nokrāsojot arī augšēja attēlā esošo), bet labi ka tas notika pie manis, savādāk kādam būtu ļoti nepatīkams pārsteigums - ka jaunais komplekts, visu nokrāsotu rozā krāsās. Tā kā esiet uzmanīgi ar padomju laika audumiem...
4) Sarakstā bija arī punkts uzadīt sev un draugam vilnas zeķes, jo sanāk kā tai stāstā par kurpnieku un kurpēm - ka visiem citiem saadīju, bet pašiem zeķu nav. Tā nu laboju šo situāciju un tagad arī mums pašiem ir 3 pāri jaunu vilnas zeķu ;)  
5) un tad vēl citi darbiņi, no neizdarīto rokdarbu saraksta kurus nav vērts bildēt.. 

No neizdarīto darbu saraksta vēl palicis pabeigt adīt vilnas jaku (kurai dziju jau vasarā nopirku), pabeigt vienas bikses un vienus svārkus un no vienām džinsām uzšūt vasaras brīvā laika somu.... Tā ka secinājums ir viens - mazāk jāfantazē un vairāk jādara :)  

svētdiena, 2013. gada 27. janvāris

Abakhan atlaides

Gāju uz Abakhan veikalu, jo vajadzēja paskatīties pogas, bet tur bija tāāāāādas atlaides, ka vienkārši nespēju paiet garām (diviem burvīgiem flīsiem ar puiku zīmējumiem bija -70%)..
Un tā kā pirms pāris dienām drauga krustdēliņa mamma teica, ka vardes kostīmiņš vēl drusciņ pa lielu bet tie flīsa kombinezoni ir ļoti praktiski, tad nolēmu - tās ir vismaz 2 zīmes, ka vajag :) 

Pirmo kombinzonu piegriežot kļūdījos aprēķinot nepieciešamo auduma daudzumu un zīmējuma veidu... Sākumā mēģināju kaut ko stiķēt un kombinēt, bet ne pārāk patika, tad nolēmu - lai ir bikses. 
Tādas nedaudz Oldskūlīgas, bet stilīgas un galvenais siltas... Bet no otra auduma gan tapa kombinezons - ritīgs puiku kombinezons :D
Man pašai likās tāds patumšs, bet draugs teica, ka ir ideāls...

Zeķu maratons turpinās...

Ciemojoties pie drauga krustdēliņa izrādījās, ka viņam visas septembrī adītās zeķes ir par mazu un nepieciešamas jaunas. Tā nu pārbaudīju savus dzijas krājumus un tad pārskatīju skapi. Atradās draugam adīta šalle, kura tā arī netika valkāta un tā pārtapa par 3 līdzīgiem zeķu pāriem...
Kad mazajam tika atdotas zeķes un likās, nu viss.. tagad gan zeķu maratons ir beidzies, tika pajautāts... varbūt Tu vari arī man uzadīt zeķes?... Un man arī... ?

Tā nu tapa vēl 3 pāri zeķu...
Un tagad kad ir jau uzadītas tik daudz zeķes, izdomāju, ka varbūt vajag arī sev vienas noadīt... vēl gan neķēros klāt, bet varētu... Tikai no sākuma dažas lietas vēl jāsašuj!

Krekls draugam

Pagājušogad, kad pirku saviem "Šuju sev" svārkiem audumu, draugs noskatīja vienu smuku audumu un lūdza uzšūt kreklu ar garām rokām. Bet tā īsti laiks nesanāca, tā kā šogadu iesāku ar piegrieztu kreklu, kuru noteikti vajadzēja pabeigt ASAP.
Tā nu ķēros pie darba un veicās tīri labi... Vienīgi pogas nebija, jo nekādi nevarēju piemeklēt zilas vai lillā pogas... Vienu dienu Blaumaņa ielas pagrabiņā ieraudzīju tādas interesantas pelēkas podziņas, un nopirku  ar domu - gan saimniecībā noderēs, un smukas pogas pa 0.02Ls jau nevar nepirkt.. Atnākot mājās noliku blakus nepabeigtajam kreklam un izrādījās, ka tās lieliski der ;) 
Un lai nebūtu garlaicīgs krekls, nolēmu pogas šūt grupiņās pa trim ...
 
Un te rezultāts :) 

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Lenčbikses tiem, kas strauji aug

Revidējot savus atgriezumus krājumus, atradu kādu interesantu lietu - daļu no savām džinsa biksēm, kuru nelietoju un biju nolikusi pie saviem krājumiem ar domu - varbūt kādreiz noderēs.
Tā nu radās ideja, ka varētu uzšūt drauga krustdēliņam lenčbikses - viņš šobrīd ļoti strauji aug un drēbes ātri vien kļūst par īsu. Tā nu pārskatīju savus krājumus un piemeklēju pāris rūtainus audumus, kuri arī stāv ar domu - varbūt kādreiz kaut ko no tiem varētu uzšūt. Draugs izvēlējas šo rūtaino vilnas audumu. 
Biksēm izvēlējos parasto bikšu piegrieztni, bet aizmugures daļai pievienoju klapītes sānos (nu tās kuras liek lenčbiksēs, lai var sānos sapogāt. Kabatas detaļas arī piegriezu, lai stilīgāk, bet kabatas nešuvu un arī rāvējslēdzi priekšā nešuvu. 
Kad viss jau bija izgriezts un gatavojos sāk šūt, pienāca draugs un ar rūpju pilnu seju sāka taustīt to audumu un beigās noteica - laikam viņas kodīs un nebūs labi... Tad atcerējos, ka viņš sūdzējas, ka manis šūtas vilnas bikses kož :) 
Nu neko darīt - ņēmu vienu lielo kokvilnas trikotāžas T-kreklu un griezu mīkstu patīkamu oderīti. Un vēl sapratu, ka tomēr labāk vajadzētu gaišās nevis džinsa lences, savādāk nesaplūst kopā augšdaļa ar apakšdaļu
Tagad gan ķēros pie šūšanas. Teikšu jums atklāti, tas bija daudz grūtāk un ilgāk nekā es biju iedomājusies... Ap šīm biksēm darbojos ilgi un pamatīgi - sāku ar oderes daļas biksēm, pēc tam virskārtu, tad sašuvu oderi ar virskārtu sānu maliņās, tajās kur klapītes, pēc tam sašuvu starām oderi un pamataudumu. Tad ar līmaudumu dublēju 4 jostas daļas (2 priekšai un 2 aizmugurei) un abas lences. 
Tad sašuvu un ievēru lences, pēc tam nogriezu īsāku to džinsa augšdaļu un iešuvu priekšēja jostas daļā. Priekšējo jostas daļu piešuvu pie bikšu priekšdaļas. Pēc tam aizmugurējā jostas augšdaļā iestrādāju lences, pa vidu iekšpusē uztaisīju lielo pogcaurumu - lai var savilkt stingrāk vai palaist vaļīgāk mugurpusē, tad iestrādāju plato gumiju un beigās piešuvu klāt pie pašām biksēm. 
Fūūūū... lielākais darbs padarīts....
Tad sašuvu 4 strēmelītes ar pogcaurumiem tajās, kuras paredzētas lai varētu regulēt bikšu garumu, uzrotot bikses un piepogājot sīs stremelītes. 
Uzšuvu pogcaurus jostā un sāniņos. Nu tagad gan viss... atlika tikai piešūt pogas starām un sagatavotās strēmelītes. 
Tā tikai likās, ka nu jau gan tik sīkums palicis - piešūt dekoru un pogas... Pogas piemeklēt bija neiespējamā misija... Vidus daļas pogas piemeklēju ar pirmo reizi, bet uz starām šujamās pāršuvu 3 reizes, kamēr man pašai patika... 
Bet beigās tomēr ir gandarījums par paveikto - lai gan tas bija īsts izaicinājums - pašas radīta piegrieztne, rūtainais audums (kurš visās vīlēs, izņemot jostiņu sakrīt pa rūtiņai, griežot pamatdetaļas un lences speciāli par to piedomāju, bet izgriežot jostu kaut kā ne tā saliku audumu), pilnībā oderētas bikses (ilgi domāju, kā šūt tā, lai nekas nebūtu ar roku jāšuj un izdevās - to var izdarīt, ja pēdējo šuj ciet jostu). 
Tā izskatās no iekšpuses...
Un tā no pareizās puses :) 
Regulējamas trīs dimensijās - lenču garums, vidukļa apkārtmērs, staru garums. 
Man patīk, draugam patīk - cerams arī Ralfiņam patiks un derēs :D

trešdiena, 2012. gada 21. novembris

Kimono tipa halāts

Mazā māsa vēlējās sev tādu zīdīgu mājas halātiņu, bet tādās smukās krāsiņās. Drīz mamma brauks pie viņas ciemos un  vajag dāvanu. Tā nu izrevidēju savus krājumus un nolēmu, ka audumu, kuru kādreiz pirku, lai šūtu vasaras kleitu, tā kā jau 2 gadus kleita nav tapusi, lai iet un top māsai halāts...
Šuvu pēc Burdas piegrieztnes 11/2009
Vienīgi kopējo garumu uztaisīju nedaudz garāku, jo māsa ir gara, un rokas nedaudz sašaurināju, jo uzvelkot likās neērti, kad ir tik platas piedurknes. 
Teikšu godīgi, it nemaz nenožēloju, ka no šī auduma uzšuvu halātu, nevis sev plānoto vasaras kleitu, jo šūt šo audumu bija neiespējamā misija... 

pirmdiena, 2012. gada 8. oktobris

Ralfiņam jau gads ;)

Drauga krustdēliņam jau gads! Ārprāc, kā laiks skrien...
Uz jubileju tika pasūtīta konkrēta dāvaniņa - vajag silto pidžammu. 
Tā nu tapa viena stilīga vardes pidžammiņa - dienām, kad blēdīgs noskaņojus un  otra super mīlīga un jauka dinozauru pidžammiņa - kad ir tās mīlīgās un super jaukās dieniņas. 
 
Un kā tas parasti notiek, palika pāri audums - gan zaļais, gan dinozauriņu - tā nu tapa siltā jaka - vienā pusē zaļa, otrā ar dinozauriem. Bet tā zaļā puse bija pārāk zaļa, sapratu, ka vajag kaut kādas aplikācijas. Iedvesmu smēlos no oderes - ja jau odere ar dinozauriem, tad arī ārpusē vajag dinozaurus.
 
 Un kad aplikācijas bija piešūtas, tad jau tikai jāsašuj kopā. Un te nu ir rezultāts...
 

Teikšu godīgi, man pašai ir lepnums par šo jaku, jo visas vīlītes un apdarītes sanāca ideālas un ja ne rāvējslēdzis, tad varētu vilkt arī ar kreiso pusi uz āru. 

otrdiena, 2012. gada 28. augusts

Vasaras raibumi

Lai arī vasara bija tik burvīga, ka galīgi nebija laika rokdarbiem, tomēr šo to sašuvu. Tā kā vasaras sākumā Abakhanā bija lielās atlaides iepatikās trīs trikotāžas audumi un no tiem tapa - divi komplekti - topiņš un peldkostīms - jo sievietēm jau kurpju un peldkostīmu nekad nav par daudz :D
Lai arī šūts krekliņš un peldkostīms no viena auduma, tomēr kopā tos nevalkāju. Tie košie topiņi tik labi izskatās ar džinsām, ka laikam nokalpos daudz ātrāk kā peldkostīmi
 Un viens rudenīgs pagaršs topiņš. Lai arī zilā nav mana krāsa, bet man viņš ļoti ļoti patīk un valkājams rudenī, kamēr vēl nav nogājis vasaras iedegums un nepadara bālu ;)

svētdiena, 2012. gada 3. jūnijs

Arī vīriešiem patīk puķainas vasaras drēbes

Ar sievietēm viss skaidrs, ir pilni veikali ar smukām, košām vasaras drēbēm, bet vīrieši šajā ziņā jūtās apdalīti. Kad izgriezu lielo kreklu, izskatījās, ka sanāk vēl viens maziņš, tad nu piegriezu mazu krekliņu arī drauga krustdēļiņam.
Divi vakari un te rezultāts!
Tā kā mazajam krekliņam ir kabatiņa, tad tika uzšūts arī zelējamais kabatas zvērs :)